Alveja – kas par šo augu jāzin

Alveja, kas starptautiski pazīstama kā Aloe vera, ir viens no visvieglāk kopjamiem telpaugiem. Dabā alveja ir tuksneša augs, kas vislabāk aug siltās, pat karstās un sausās vietās. Visbiežāk alvejas dabā ir sastopamas Āfrikas kontinentā un Āzijas tuksnešainajās daļās, konkrēti Arābijas pussālā. Protams, mūsu platuma grādos alveja ir sastopama tikai kā istabas telpaugs. Alveja ir slavena galvenokārt pateicoties savām mediciniskajām īpašībām, kas zināmas jau izsenis. Vairāk par šo augu, tā pozitīvajām un negatīvajām īpašībām un kopšanas īpatnībām, uzzināsiet šajā aprakstā.

Alveja – apraksts

Alveja ir vienmēr aktuāls augs, kura vēsturiskā izcelsmes vieta ir Arābijas pussala, kuras tuksnešainajās teritorijās alveja kā augs ir izplatīts arī mūsdienās, vēlāk augs ir izplatījies arī uz teritorijām Āfrikā. Alveja ir plaši pazīstama un izplatīta gan kā medicīnisks un kosmētisks līdzeklis, gan kā telpu interjera sastāvdaļa. Tas bija populārs pirms 100 gadiem un visticamāk būs popurārs arī vēl pēc 100 gadiem. Alveja ir lēni augošs mūžzaļš augs ar izteikti stingrām un pat mazliet asām lapām.

Alveja ir augs, kas auga smilšainā pH neitrālā augsnē, tātad tieši tādā, kā tas dabā būtu audzis savā izcelmes vietā Ārābijas pussalas tuksnešos.

Kā audzēt alveju?

Ideālā augšanas temperatūra alvejai ir starp 21 un 26 grādiem pēc Celsija, taču augs, kuram ir tuksneša izcelsme spēj itin labi iztikt un adaptēties arī skarbākos apstākļos gan karstākos, gan vēsākos mājokļos. Nebūtu gan noteikti vēlams, ka temperatūra istabā ir zem 10 grādiem, jo tad gan augam tas būs jau par vēsu un tas attiecīgi sāks strauji nīkuļot. Vēl vēsākas temperatūruras alvejai jau ir pavisam bīstamas.

Augsni alvejai vislabāk izvēlēties pietiekami sausu un smilšainu. Šobrīd veikalos jau ir nopērkami gatavi augsnes maisījumu, attiecīgi alvejai vislabāk izvēlēties tādu, kas paredzēt kaktusiem. Kaktusu augsnes ir plaši pieejamas. Tā kā gan kaktuss, gan alveja ir tuksneša augi, tad augsnes prasības tiem ir ļoti līdzīgas.

Gaisa mitrumam alvejas gadījumā nav būtiskas nozīmes, varbūt pat labāk, ja gaiss ir mazliet sausāks. Jāatceras arī, ka alveja ir lēni augošs augs.

Alveja telpās – kā droši audzēt alveju istabā?

Vislabākā vieta alvejas audzēšanai noteikti būs palodze, it īpaši, ja tā atrodas pie loga caur kuru lielāko dienas daļu iespīd saules gaisma. Šim augam saule jeb dabīgais apgaismojums ir jo īpaši svarīgs. Noteikti apkārtējiem drošāk būs, ja pie auga nevarēs piekļūt mājdzīvnieku, vai arī, ja tiem piekļuve būs pietiekami apgrūtināta, lai četrkājainie draugi nemaz nemēģinātu tuvoties augam, kas tiem var būt arī indīgs.

Bilesu tirgus

Vai alveja ir indīga?

Alveja pēc savas būtības ir indīgs augs, taču ne cilvēkiem. Cilvēki to, kā zināms ļoti plaši izmantot gan ārstniecībā, gan skaistumkopšanā. Taču bieži neminēts paliek fakts, ka alveja ir indīga mājdzīvniekiem, to skaitā arī kaķiem un suņiem. Lai arī dzīvnieki visbiežāk jūt augus, kas tiem ir kaitīgi vai indīgi, tomēr būtu ieteicams augu turēt mājdzīvniekiem mazāk pieejamās vietās, piemēram uz palodzes.

Kā pārstādīt alveju?

Alvejas īpašnieki to noteikti jau zinās, taču painformēsim arī tos, kas vēl tikai plāno vai apdomā alvejas kā telpauga ieviešanu savā dzīves telpā vai darba vietā. Proti, alvejas pārstādīšana būs periodisks process, kas noteikti būs jāpiedzīvo, jo alveja ir viens no tiem augiem, kas regulāra jaunus dzinumus jeb tā sauktos bērnus. Tas nozīmē, ka jums visticamāk ar laiku būs puķpods, kurā augs galvenā alveja un ap to ik pa laikam parādīsies kāds jauns alvejas mazulis. Jaunās alvejas jeb šo mazuļus nevajadzētu pārstādīt agrāk kā tie sasniedz vismaz 10 centimetru augstumu. Jāņem vērā, ka mazās alvejas saknes būs savijušās ar galvenā auga saknēm. Vispirms izņemt visu alveju (gan galveno augu, gan mazuļus) no kopējā poda. Skatiet, vai ir iespējams nodalīt mazos alvejas dzinumus, vislabāk iedzīvosies tie mazuļi, kas ir vieglāk atdalāmi, proti to saknes ir mazāk savijušās ar galvenā auga saknēm. Pirms iestādīšanas jaunajā podā, atdalītās alvejas daļas nepieciešams dažas dienas atstāt nožūšanai. Kad saknes un atadlītais augs ir apžuvis, to var stādīt jaunā puķpodā un attiecīgi arī augsnē. Katrai jaunajais alvejai būs nepieciešams savs atseviķs pods, kurā tai turpmāk augt. Augsni jaunajā podā veido no kaktusiem paredzētās augsnes, kurai var pievienot nedaudz komposta (ir nopērkami arī speciāli kaktusveidīgajiem augiem paredzētie komposta maisījumi). Jauno augu jāstāda augsnē tādā pat dziļumā, kādā tas auga līdz šim, kad vēl bija kopējā podā. Pirmās trīs dienas pēc pārstādīšanas augu nav ieteicams laistīt.

Jā, alveju var izaudzēt arī no sēklas, taču daudz vienkāršāk, ērtāk un arī regulārāk šī auga izplatīšanās norit, kad pārstāda un nodot citiem saimniekiem kādu no jaunajiem dzinumiem..

Kā laistīt alveju?

Alvejas kā telpauga laistīšana nav īpaši izceļama ar kādām sarežģītām darbībām. Šo telpaugu ir nepieciešams laistīt pietiekami dziļi, tātad nederēs laistīšana ar smidzinātāju. Tomēr jālaista alveja ir reti, noteikti nedrīkst ļaut augam pārāk izmirkt. Atkārtota laistīšana nepieciešama tikai tad, kad augsnes virskārta 3-5 centimetru dziļumā ir pilnībā izžuvusi.

Cik bieži laistīt alveju?

Te noteikti der atcerēties, ka savā dabīgajā vidē jebkura alveja tomēr ir tuksneša augs un tas laistīšanas sakarā izsaka pat ļoti daudz. Alveju nav nepieciešams bieži laistīt. Vislabāk ir periodiski ar roku pataustīt un pārbaudīt augsnes sausumu. Ja jūtams, ka augsne it patiešām sausa (der pat ar pirkstu mazliet iedurt augsnē dažu centimetrus, jo virskārtas sausums var būt mānīgs), tad augu var aplaistīt, taču arī to ar mēru. Alveja mitrumu un attiecīgi barības vielas, kas starp citu arī ir ārstniecībai tik vērtīgās, uzkrāj savās lapās. Biežāku laistīšanu var apsvērt tikai un vienīgi ļoti karstos vasaras periodos un arī tikai tad, kad karstuma vilnis uzkavējas vismaz vairākas nedēļas.

Kā kopt alveju

Alvejas kopšana ir pat ļoti viegla. Noteikti šo augu nedrīkst pārlaistīt, jo tas ir viens no riskiem, kas piemīt jebkura tuksnešu auga audzēšanā. Pārāk daudz ūdens tam tikai kaitēs. Galvenais atvcerēties, ka alvejai jāļauj augt tai piemērotā vietā ar pietiekamu dabīgo apgaismojumu. Pārējais jau ir pat ļoti vienkārši. Vismaz reizi mēnesi aplaisti un ik pa laikam vari uzbērt pavisam nedaudz kāda mēslojuma.

Cik ilgi aug alveja?

Alveja ir daudzgadīgs augs, turklēt mēdz uzskatīt, ka jo vecāka ir alveja, jo vērtīgāka tā ir. Tas protams ir vairāk attiecināms uz tiem cilvēkiem, kas plāno ne tikai priecāties par šī auga iekļaušanos interjerā, bet arī reāli izmantot tā sastāvā esošā vielas ārstnieciskiem nolūkiem. Tomēr alveja ir lēni augoša, tāpēc sākotnēji ir vērts apbruņoties ar pacietību. Parasti mājokļos augošas alvejas aug ilgāk kā 10 gadus.

Vai alveja aug ēnā?

Alveja augs arī ēnā, taču nelabprāt, visticamāk, ka augs nīkuļos. Alvejas gadījumā pieeja tiešiem saules stariem pat ir krietni vien svarīgāka nekā regulāra laistīšana. Tāpēc no pārlielu ēnainām vietās alvejas gadījumā tomēr labāk izvairīties.

Cik liela izaug alveja?

Viss jau kā vienmēr atkarīgs no tā, kā augs tiek kopts un kādos apstākļos tas tiek turēts. Pie nosacījuma, ka telpā ir atbilstošs klimats un arī auga kopšana ir atbilstoša, tātad saskaņā ar šajā aprakstā sniegto informāciju, tad alvejas izmērs parasti sasniegs 30 līdz 60 centimetrus augstumā, kas to padara samērā ērti kopjamu. Nozīmē, neizbēgami ir arī puķupoda izmēram, tam, vai augam pietiek augsnes. Noteikti šis nav tas augs, kas izaugs neizmērojami milzīgs. Augot alveja visticamāk daudz vairāk izplatīsies tieši plašumā, nevis augstumā.

Vai alveja zied?

Varbūt šis ir mazāk pieminēts un zināms fakts, tomēr, jā, alvejas zied. Šim augam ir dzeltenas krāsas ziedi. Alveja gan aug samērā lēni, tāpēc ziedēšana tai ir samērā reta parādība, kas, protams, pamatā ir raksturīgi dabīgā vidē augošam augam. Jaunam augam nepieciešams līdz 3-4 gadiem, lai nobriest, un tikai tad uzziedētu. Paturiet prātā, ka tie zied, kad tiem ir pietiekami daudz saules gaismas telpās. Ir viegli pieņemt, ka daži augi to dara, bet daži to nedara, ņemot vērā apstākļus (saules gaismu), kas tiem pieejama.

Alvejas ziedēšanai nav konkrēta perioda, tas var notikt jebkurā gadalaikā, turklāt zieds izveidojas un noziet ļoti ātri. Alvejas ziediem ir arī vairākās iespējamās krāsas.

Kas apdraud alveju?

Ja nu pēkšņi parādās alvejai sausi brūni plankumi plankumi uz lapām, tad ļoti iespējams cēlonis var būt pārāk daudz saules gaismas un varbūt nepietiekama laistīšana vasarā. Ja augs atrodas ļoti tiešā saules gaismā, tad atrodiet tam vietu, kas ir ēnota, bet pietiekami gaiša.

Alvejas lapu vīšanai visbiežākais iemesls ir pārmērīga laistīšana, iespējams, ka tieši vēsākos apstākļos, kad augam ūdens ir nepieciešams pat ļoti maz. Varētu būt arī vērts pārbaudīt, vai puķpods ir pietiekami labi elpojošs

Alvejas lapas kļūst ļoti mīkstas. Ja lapas kļūst ļoti mīkstas, tās var būt pārmērīgi laistītas, vai, ja tā ir ziema varētu būt pārāk auksta vide. Pārbaudiet, vai pods ir labi elpojošs. Vēl jums var būt nepieciešams izņemt augu no poda, lai pārbaudītu, vai sakņu sistēmai ir kāda veida puve (vai sēne). Pēc tam, kad esat devis savai alvejai pietiekami daudz laika bez ūdens, un lapas aizvien nav sacietējušas, noteikti pārbaudiet saknes, vai tajā nav puves. Ja tā tiek konstatēta, tad puvuma daļu nepieciešams atdalīt un izmest, kā arī pašu augu vērts pārstādīt. Puve arī ir viens no tipiskākajiem draudiem, no kura jāuzmanās audzējot alveju.

Mēslojums alvejai – vai un kad alvejas ir jāmēslo?

Alveja ir viens no visvieglāk kopjamajiem augiem, tam patiesībā kopšana tiešām ir nepieciešama pat ļoti maz. Drīzāk augam vairāk kaitēsiet, ja par to pārlieku rūpēsieties, nevis ļausiet tam pašam droši augt. Mēslot vai tomēr ne, alvejas gadījumā par šo tēmu domas dalās arī dažādu botāniķu starpā. No vienas puses alveja ir tuksneša augs un ļoti labi spēj adaptēties arī ļoti sausos un pat mazliet skarbos apstākļos, tomēr ir arī krasi atšķirīgs viedoklis, ar uzskatu, ka bez papildus mēslojua alveja neuzņems visas tai nepieciešamās barības vielas, kas ļoti nepieciešamas, lai augtu veselīgi un arī ātri. Noteikti arī mēslošanas gadījumā ir jāietur mēra sajūtu. Ja vien nedariet to parmērīgi, tad kādas papildus barības vielas alvejai noteikti nekaitēs. Mēslot alveju ir nepieciešams ne biežāk kā vienu reizi ik pāris mēnešu posmā. Tomēr mēslošanas process ir jāveic tiešām kārtīgi, lai augam noritētu spēcīgāka biosintēze. Biosintēzes procesa rezultātā augs saražo vairāk medicinīniski vērtīgās vielas, kas ir šī augā izteikta vērtība. Protams, mēslojums palīdz arī auga augšanai un jaunu šūnu veidošanai. Alveja ir augs, kas adaptējas videi un zināmā mērā pie tās pierod, tāpēc, ja vien esiet sācis mēslošanu, lai arī tā ir reta, tad būtu svarīgi to turpināt. Visnoderīgākā auga papildus barošana būs pavasarī, kad alvejai sākas tā dēvētā augšanas sezona, jo ziemas periodā alveja dzīvot tādā kā minimālajā izdzīvošanas režīmā, krājot spēkus siltākiem periodiem.

Alvejas audzēšanas kļūdas

Alvejas audzēšana ir ļoti vienkārša, tāpēc pieļaut kļūdas šajā procesā nav nemaz tika viegli. Galvenās problēmas var rasties tikai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt tā ir auga pārlaistīšana, ko jau iepriekš minējām. Alveju pārāk bieži laistot ir krietni vien paagustināts risks, ka var izveidoties puve, gan lapu puve, gan sakņu puve, kas augam var būt arī nāvējoša. Otrs risks, kas gan ir krietni mazāks, ir tāds, ka augam ir pārāk maz ūdens. Tas gan var notikt tikai tad, ja alveja nav laistīta patiešām ļoti ilgu laiku. Tad augs izmantos ūdeni no rezervēm, ko tas uzkrāja savās lapās. Par izteiktu ūdens trūkumu liecinās fakts, ka alvejas lapas paliek savijušās, drūpošas un pat mazliet caurspīdīgas.

Protams, ja alveja atradīsies telpā, kurā temperatūra ir zem 0 grādiem, tad augs visai ātri aizies bojā, jo šādām temperatūrām alveja nav gatava.

Alvejas pozitīvās īpašības

Alvejas lapu sastāvā ir tik ļoti vērtīgā želejtipa viela, kas ļoti plaši tiek izmantota medicīnā, pārtikā un arī skaistumkopšanā. Šī viela ar savām vērtīgajām īpašībām ir pazīstama jau izsenis un tiek izmantota arvien plašāk. Tomēr mēs neieteikti alveju turēt mājās tikai tāpēc, lai pašrocīgi iegūtu tās vērtīgās vielas un arī tās patērētu. Ja vien jūs neesat izcils auga pazinējs, turklāt kombinācijas ar mediķa zināšanām, tad labāk tomēr izvēlēties jau aptiekās vai veikalos nopērkamos produktus ar alvejas sastāvu. Augs ir ļoti labi jāpazīst, lai tā sastāvā esošā vielas patērētu, jo atsevišķas lapu daļas var būt pat toksiskas, kā arī ir lapu daļas, kuras patērējot tiks izraisīta caureja. Bieži tā dēvētajā tautas medicīnā alvejas lapu gabaliņi (pārlauzti, lai piekļūtu auga tika vērtīgajai sulai) tiek pielietoti, lai apkopotu nobrāzumus, brūces un pat apdegumus. Arī šajā gadījumā tomēr būtu jābūt ļoti piesardzīgiem. Ja pēc dažām šādām lietošanas reizēm nav redzama efekta, tad nevajadzētu palielināt alvejas sulas apjomu, ko uzklāt uz brūces, jo tas ilgtermiņā tas var kaitēt. Ļoti labi svaiga alvejas lapa palīdzēs, ja gūts saules apdegums.

Lai uzdotu jautājumus, dalītos ar savu pieredzi, vai izteiktu viedokļus par alveju audzēšanu vai izmantošanu medicīniskiem mērķiem, aicinām to darīt komentāru sadaļā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Pin It on Pinterest