Selerijas audzēšana un selerijas izmantošana

Smaržīgā selerija, kuras latīniskais nosaukums ir Apium graveolens ir čemurziežu dzimtas garšaugs un dārzenis. Uzturā galvenokārt lieto selerijas lapas un saknes. Plaši tiek kultivētas trīs smaržīgās selerijas pasugas: salātu selerija (Apium graveolens var. dulce), sakņu selerija (Apium graveolens var. rapaceum) un lapu selerija (Apium graveolens var. secalinum). Lapu selerijas pievieno dažādiem ēdieniem kā garšaugu, kātu selerijas uzturā lieto gan svaigas, gan arī pievieno, gatavojot maltīti, līdzīgi izmanto arī seleriju sakni. Latvijas apstākļos visbiežāk izplatītas ir sakņu selerijas. Selerijas ir  divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Selerijas audzēja jau tālā senatnē, bet Eiropā sāka kultivēt tikai 18. gadsimtā. Vidusjūras apgabalos un Atlantijas okeāna piekrastē selerijas joprojām aug arī savvaļā. Tām patīk mitra, trūdvielām bagāta augsne. 

Seleriju veidi

Visizplatītākās mūsu platuma grādos ir sakņu selerijas. Tās veido lielas, apaļas vai nedaudz saplacinātas formas saknes. Sakņu seleriju lapas ir tumši zaļas, spīdīgas, kāti – riboti, ar dobu vidi. Uzturā var lietot arī lapas un kātus. Savukārt kātu selerijas ir ļoti populāras ASV un Ķīnā, un arī pie mums tās vairs nav nekāds retums. Saknes tām ir stipri zarotas un uzturā nav izmantojamas. Lapu krāsa atkarībā no šķirnes ir no bāli dzeltens līdz tumši zaļai. Kāti plati, gaļīgi un sulīgi, visbiežāk gaiši vai tumši zaļi. Lapu selerijas visvairāk izplatītas Rietumeiropā, kā arī tropu un subtropu zemēs. Sakne ir stipri zarota, bet lapu rozete daļēji izvērsta, ar ļoti daudzām smalkām lapiņām, kurām ir dobi kāti. 

Seleriju stādu audzēšana

Selerijām, bet, jo īpaši sakņu selerijām, ir ļoti garš augšanas jeb veģetācijas periods. Viss process kopumā, ja sāk no sēklas posma izpaužas aptuveni sekojoši. Seleriju sēklas ir ļoti sīkas un tās dīgst ļoti lēni, tāpēc arī to dīgst aug ilgi. Seleriju sēklas jau februāra beigās vai marta sākumā vispirms iesēj kastītēs. Ir arī tāda īpatnība, ka sēklas, kuras stāvējušas ilgāku laiku (vai nu nopirktas jau sen vai veikala plauktos atradušās jau sen) dīgst vēl lēnāk. Sēklas augsnē neliek pārāk dziļi, pietiks, ja tas būs aptuveni trīs pašu sēkliņu dziļumā. Dīgst selerijas tikai un vienīgi gaismā, kas savukārt nozīmē, ka sēklas nedrīkst tikt apbērtas, sējums tikai jāapsedz ar polietilēna plēvi vai stiklu. Šī iemesla dēļ selerijas diedzē gaišā, siltā vietā (20 līdz 22 grādu temperatūrā), piemēram uz palodzes. Uzturot substrāta temperatūru no + 23 līdz 25 grādiem, dīgsti parādās 8 līdz 12 dienu laikā, vēl pēc nedēļas veidojas pirmās īstās lapas. Pēc to parādīšanās dēstus pārpiķē kāpostiem paredzētās ātraudžu kasetēs. Visā dēstu audzēsanas periodā siltumnīcā vai uz palodzes jāuztur temperatūra augstāka par + 17 grādiem. Stādi jeb dēsti aug vismaz divus mēnešus, tāpēc tie vairākkārt jāmēslo. Pirmoreiz seleriju stādus ir jāpiebaro 10–15 dienas pēc to piķēšanas, pēc tam ik pēc 10 dienām process ir jāatkārto. Pārmaiņus var izmantot arī komplekso mēslojumu ar kalcija nitrātu.

Seleriju stādīšana ārā

No dēsta izstādīšanas laukā līdz ražas novākšanai sakņu selerijām paiet 160 dienas. Atklātā laukā selerijas drīkst izstādīt aprīļa beigās (tikai, ja ir pietiekami silts) vai maija sākumā, atkarībā no laika apstākļiem, jo tās baidās no salnām. Sakņu seleriju raža ienākas septembrī vai oktobra sākumā. Laukā selerijas izstāda, kad stādiem ir piecas īstās lapas. Darot to novēloti (jūnijā), neizdosies izaudzēt pietiekami lielas saknes. Dēstus stāda tādā pašā dziļumā, kā tie auguši (ja ir pārāk sekli vai dziļi, augs pēc kāda laika var iznīkt). Optimāls stādīšanas attālums ir 50 x 40 cm. Vislabāk selerijas audzēt pēc ķirbjaugiem vai kāpostaugiem. Nepiemēroti priekšaugi ir dilles, burkāni, pētersīļi.

Mēslojums selerijām

Lai iegūtu labu seleriju ražu, tās regulāri un pietiekamā apmērā ir  jānodrošina ar barības vielām. Selerijām nepieciešama izteikti ar trūdvielām bāgāta augsne. Ja seleriju augsne nav trūdvielām bagāta, var to papildināt, pievienojot kompostu vai kūtsmēslus. Papildus augsnē vēlams  iestrādāt arī kompleksos minerālmēslus ar mikroelementiem. Augšanas laikā selerijām dod papildmēslojumu 2–3 reizes, devā ap 20 g/m2. Jālaista regulāri – gan vasarā, gan septembrī, ja laiks ir sauss un zeme kalst. Stādījumu ir jāuztur tīru no nezālēm.

Cik bieži jālaista selerijas?

Selerijas ir ļoti mitrumprasīgs augs, tāpēc tās ir jālaista ļoti bieži un, kas svarīgi, nedrīkst arī mainīt laistīšanas regularitāti. Laista selerijas jau tiklīdz augsnes virskārta sāk kļūt sausa. Augšanas pēdējā mēnesī selerijas laista bagātīgāk, jo šajā laikā tās aug visstraujāk, tāpēc arī mitruma vajag vairāk.

Kļūdas seleriju audzēšanā

Nereti nākas dzirdēt gadījumus, kad selerijas saknes neizaug pietiekami lielas. Šādas pazīmes īpaši bieži dzirdamas no tā saucamajiem piemājas dārzniekiem. Šādā gadījumā problēma jeb kļūda patiesībā ir pavisam vienkarša, proti selerijas nav pietiekami savlaicīgi izstādītas laukā. Attiecīgi veidojas situācija, kad augs aug tam nepiemērotā augsnē,  cieš no sausuma vai nav pietiekami bagātīgi barots.

Vienlaikus nedrīkst pieļaut, ka selerijas uz lauka paliek pārāk ilgi, jo tās ir samērā neizturīgas pret augstumu, attiecīgi var viegli izsalt. Šī iemesla dēļ selerijas rudenī ir jāpaspēj novākt jau pirms pirmajām salnām.

Vēl viena izplatīta kļūda – pārāk maz laistītas selerijas. Selerijas ir augs, kam nepieciešams regulārs mitrums, parasti arī pietiekami lielos daudzumos. Selerija nekad nedrīkst būt sausa. Kad augsnes virkārta nedaudz apžūst, to ieteicams atkal jau aplaistīt. Pārāk sausa augsne atkal var novest pie vienas no kļūdām, kuras gala rezultāts izpaudīsies tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad beigsies auga veģetācijas periods. Šī iemesla dēļ selerija ir diezgan nepateicīgs augs.

Seleriju stādus nedrīkst pārāk cieši sastādīt, tad tie viens otram traucē un augšana ir vēl lēnāka. Ja sējums ir pārāk biezs, liekos dzinumus var nevis vienkārši izretināt vai izravēt, bet gan pārstādīt.

Selerijas vērtīgās uzturvielas

Selerijas lapas satur augstu A vitamīna līmeni, bet to kāti ir B1, B2, B6, C vitamīna, kā arī kālija, folātu, kalcija, magnija, dzelzs, fosfora, nātrija un neaizstājams aminoskābju avots. Selerijas sula palīdz zarnu darbībā. Kamēr citi ēdieni to apstrādes procesā zaudē savas lieliskās uzturvērtības, selerija savas lieliskās īpašības saglabā pat gatavošanas laikā. Selerija ir plaši pazīstama kā pārtikā lietojams augs, kurš samazina asinsspiedienu.

Seleriju uzglabāšana

Selerijas līdzīgi kā citus svaigos garšaugus vai dārzeņu protams visvieglāk ir iesaldēt. Tad tos visa gada garumā var mierīgi izmantot, kad vien rodas nepieciešamība vai vēlme. Tomēr, ja ir vēlme pēc pavisam svaigiem augiem, tad ir arī variants par selerijas pārstādīšanu podā. Uzdīgušos augus sastāda podos un novieto uz virtuves loga palodzes gaišā vietā, attiecīgi nodrošināsieties ar svaigiem zaļumiem ilgākā periodā.

Kādā no turpmākajiem apskatiem vairāk pievērsīsies arī seleriju izmantošanai uzturā, padaloties ar kādām receptēm, kas pēdējā laikā kļuvušas īpaši populāras, piemēram, veselīga uztura un fitnesa piekritēju vidū.

Lai uzdotu jautājumus citiem apmeklētājiem, dalītos ar savu pieredzi, vai izteiktu viedokļus par pētersīļu audzēšanu, aicinām to darīt komentāru sadaļā.

1 komentārs par “Selerijas audzēšana un selerijas izmantošana

  • aprīlis 24, 2020 at 8:47 am
    Permalink

    Seleriju kātus starp citu cilvēki nereti vizuāli sajauc ar rabarberiem..

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Pin It on Pinterest