Pētersīļu audzēšana, kā audzēt pētersīļus

Nereti katrs no mums, pat pilsētniekiem, aizdomājas un pat aizsāk sava mazā garšvielu dārziņa iekārtošanu. Tas var būt gan dzīvoklī uz balkona vai palodze, sētas dārziņā, vai arī savā īpašumā ārpus pilsētas. Latviešu ēdienkartei un arī klimatiskajiem apstākļiem viens no raksturīgākajiem īpatņiem šajā ziņā pavisam noteikti ir pētersīlis. 

Pētersīļu izcelsme

Pētersīlis ir čemurziežu dzimtas augs. Pētersīļu dabiskais izcelsmes reģions ir Vidusjūras piekraste, kas nereti atspoguļojas arī šī reģiona kulinārijā, lai arī kā pārtikas garšvielu pētersīļus sāka izmantot no 16. un 17.gadsimta, sākotnēji šis augs vairāk tika izmantots tieši kā ārstniecības jeb tautas medicīnas līdzeklis, īpaši attiecībā uz dažādu urīnsistēmas slimību ārstēšanu.

Pētersīļu īpašības

Pētersīļu lapas  satur daudz C vitamīna un karotīna, kā arī mazākā daudzumā arī citus vitamīnus un dažādas minerālvielas. Visas auga daļas satur ētersiko eļļu, kam ir patīkams aromāts un raksturīga garša. Pētersīļi ir viens no visvairāk izmatotajiem garšaugiem kulinārijā. Pētersīļi nereti tiek izmantoti arī kā dekors, jo īpaši kulinārijā. Kurš gan lauku vai ceļmalas krodziņos nav redzējis ar pētersīļiem izdekorētos salātus.

Kad jāsēj pētersīļi?

Sakņu pētersīļi ir pietiekami aukstumizturīgi, tāpēc arī ļoti piemēroti Latvijas klimatam, arī visnepastāvīgākajos pavasara laikapstākļos. Pētersīļu sēklas dīgst 4 – 5 grādu temperatūrā, bet pieauguši augi iztur temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 7 grādiem pēc Celsija. Sēklu dīgšanas un sakņu piebriešanas laikā pētersīļiem nepieciešams daudz mitruma. Lai iegūtu lielāku un labākas kvalitātes pētersīļu ražu tie ir regulāri jālaista. Pētersīļus sāk sēt pašā aprīļa sākumā, taču to var droši darī arī līdz maija mēneša sākumam. Sējot pētersīļus pēc šī perioda jau var sākties zināmas problēmas ar to audzēšana, jo nereti var izpausties mitruma trūkums, attiecīgi saknes var slikti attīstīties. Vēlu sēti pētersīļi arī izauguši spēj glabāties tikai īsu periodu. Uz katru sēšanas metru, ko iekopjat savā pētersīļiem atvēlētajā dārza platībā, būtu jāsēj ap 50 sēklu, ideāli, ja būtu iespējams nodrošināt atptuveni 30 cm attālumu katru no sēšanas rindām. Tieši sēšana pa rindām, kā tas nereti ir dārzā augošajiem garšaugiem, arī pētersīļu gadījumā ir piemērotākā. 

Savukārt, tā dēvētos, lapu šķirnes pētersīļus, sevišķi kruzuļainos, labāk audzēt no dēstiem, stādot 25 centimetru attālumā vienu no otra.

Pētersīlis visbiežāk ir divgadīgs augs, tāpēc cerēt, ka vienreiz iesētā platībā tie ieaugsies uz ilgāku laiku, ne vienmēr ir pamatoti, tomēr, kā jau tas nereti notiek, mēdz būt arī izņēmumi.

Cik ilgi dīgst pētersīļi? Ka jāsēj pētersīļi?

Pētersīļu sēklas dīgst  aptuveni 2 līdz 3 nedēļas. Lai sēklas dīgtu ātrāk, tās mērcē un diedzē, kā arī izsēj pēc iespējas agrāk mitrā augsnē, jo tieši mitrums pētersīļiem ir ļoti svarīgs, tāpēc arī ir būtiski, ka tos iesēj jau aprīļa mēnesī. Vislabā ir sēt kodinātas sēklas. Agras ražas iegūšanai pētersīļus var mēģināt sēt arī iepriekšējā gada vasarā, apmēram jūlija vidū vai rudenī pirms augsnes sasalšanas, taču ne visos gadījumos tas tomēr garantēs agro pētersīļu ražu, jo ziemas, jo īpaši tādas, kādas tās ir pēdējos 5 gados ir ļoti atšķirīgas un augi gluži vienkārši var nepārziemot. Ierastāk tomēr ir sēt pētersīļus rudens ražai un darīt to aprīļa mēnesī. Sēj pētersīļus uz līdzena lauka vai līdzenā dobītē, data to atsevišķās  45 – 50 cm attālās (vienai no otras) rindās vai arī 2 – 3 rindu slejās, ievērojot starp rindām 20 – 25 cm, bet starp slejām – 45 – 60 cm attālumu. Pētersīļu sēklas iestrādā 1,5 – 2 cm dziļi augsnē. Augsne pētersīļiem ir vēlama irdena ar neitrālu vai vieglu skābuma pakāpi.

Pētersīļu šķirnes

Pētersīļus pamatā iedala divās kategorijās – sakņu un lapu pētersīļos.

Sakņu pētersīļiem attīstās spēcīga vārpstveida sakne, 3 – 5 cm diametrā, parasti aptuveni 15 – 18 cm gara. Pētersīļa sakne ir pelēcīgi baltā krāsā, ar mazliet dzeltenām svītrām tai apkārt. Sakņu pētersīļiem lapas ir zaļas vai gaiši zaļas, spīdīgas, divkārt vai trīskārt plūksnainas. Lapu kāts 10 – 15 cm garš. Uzturā var izmantot gan auga saknes, gan lapas.

Otram pētersīļu veidam – lapu pētersīļiem ir tievas un zarainas saknes. Lapas gaiši vai tumši zaļas, lielas, gludas vai krokainas. Lapas malas šim pētersīļu veidam ir zobaina. Uzturā izmanto tikai lapas. Mūsu apstākļos lapu pētersīļus audzē samērā reti, izņēmums ir tā saucamā urbānā dārzkopība, jo lapu pētersīļi ir samērā piemēroti, lai tos audzētu podiņos uz palodzes.

Pētersīļu kopšana un laistīšana

Pētersīļu sējuma rindu starpu irdināšanu uzsāk, tiklīdz iezīmējas pašas rindas, ir redzami izdīgušie mazie pētersīļi. Audzējot pētersīļus mazās platībās, tos ir jāretina divas reizes: pirmo reizi, kad parādās to īstās lapas (robainās), bet otro reizi – kad augiem jau ir 5 – 6 lapas, atstājot augu no auga 6 – 8 cm attālumā. Ja pētersīļu sēšana ir padevusies tik tiešām ļoti precīza un ievēroti pilnīgi visi sīkākie nosacījumi, tad tie visticamāk jau aug pieteikami reti, attiecīgi, ja papildus tam vēl spējat nodrošināt arī regulāru un savlaicīgu sējumu kopšanu, tad tos var arī mierīgi neretināt. Pētersīļi ir mitrumprasīgs augs, tāpēc sējumus ieteicams laistīt. Visā pētersīļu veģetācijas periodā 4 – 5 reizes rušina to rindstarpas. Pētersīļus ir jālaista mērenā apjomā, taču jādara tas samērā bieži, lai nodrošinātu pieteikamu mitrumu visā to veģetācijas periodā, kas ir vairāk kā 100 dienas.

Pētersīļus, kas tika iesēti pavasarī var novākt līdz pat rudenim, galvenais paspēt to izdarīt pirms rudens sala iestāšanās. Pēc tam augs ir pietiekami spēcīgs, lai to varētu arī ilgstoši uzglabāt un izmantot pārtikā gandrīz visu ziemu. Uzglabāt gan ieteicams vēsākos apstākļos, piemēram, pagrabos vai pieliekamajos kambaros. 

Lai uzdotu jautājumus citiem apmeklētājiem, dalītos ar savu pieredzi, vai izteiktu viedokļus par pētersīļu audzēšanu, aicinām to darīt komentāru sadaļā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Pin It on Pinterest