Īrisu audzēšana un īrisi dārzā

Īrisu apraksts

Īrisi ir vieni no praktiskākajiem un krāšņākajiem dārza augiem ar izteikti košiem un skaistiem ziediem, kas izceļas gan ar savu krāsu spilgtumu, gan to dažādību un priecē gan dārzu saimniekus un dārzniekus, gan ciemiņus, apmeklētājus un garāmgājējus. 

Īrisiem ir ļoti izturīgas saknes, kas sevī akumulē ļoti daudz vērtīgo barības vielu, kas auga augšanai un ziedēšanai ir ļoti nepieciešamas. Šo īrisu sakņu īpašība dēļ tie arī ir ļoti izturīgi augi, kas savukārt nozīmē, ka to kopšana ir relatīvi vienkāršāka.

Īrisu šķirnēm arī ir raksturīga paliela dažādība, tie var atšķirties gan ziedu krāsās, gan nedaudz arī paša auga augstumā. Botāniķi gan vienu lietu tomēr rekomendē, proti, izvēloties īrisu šķirni savam dārzam būtu tomēr ieteicams izvēlēties tādu, kas veidota vai selekcionēta Baltijas reģionā.

Tas, protams, nebūt nenozīmē, ka arī no tālākām vietām ievestas īrisu šķirnes neieaugsies, visticamāk, ka viss būs kārtībā, jo kā jau minējām, tad īrisi ir ļoti izturīga kultūra, tomēr mūsu klimatiskie apstākļi mēdz būt ļoti mainīgi, tāpēc nosacīti vietējā šķirnei būs nelielas priekšrocības.

Īrisi ir daudzgadīgi lakstaugi. Ir divu veidu īrisi: īrisi, kuriem ir sakne un īrisi, kuriem ir sīpols. 

Īrisu vēsture

Īrisiem ir ļoti sena vēsture, tie ir bieži piemēti arī senajos grieķu rakstos. Īrisi ka kultūraugi ir pazīstami jau vairāk kā 2000 gadus. Sengrieķu valodā vārds „iris” nozīmē varavīksne. 

Mēdz uzskatīt, ka īrisu nosaukumu ir devis Hipokrāts. Grieķu mitoloģijā īrisa vārdā tiek dēvēta dieviete, kura no Olimpa nolaidās uz  zemi, lai cilvēkiem darītu zināmu dievu gribu. 

Īrisi ir viegli kopjami un īpaši labi aug sausos un saulainos reģionos un laika apstākļos, tāpēc tie senajās kultūrās ātri ieguva lielu popularitāti, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Īrisu izcelsmes reģions 

Īrisu dabiskais izcelsmes reģions ir Vidusjūras apgabals. Savvaļā ir zināmas vismaz 250 īrisu šķirnes.

Brīvā dabā īrisi aizvien ir sastopami Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā.

Īrisiem piemērota vieta dārzā

Īrisiem ļoti patīk saule un saulainas, sauas vietas, tāpēc ir pat ļoti silti ieteicams izvēlēties tiem dārzā iespējami vissaulaināko vietu. Jo vairāk saules īrisiem ikdienā būs pieejams, jo skaistāk un ilgāk tie ziedēs. 

Īrisiem ļoti nepatīk pārāk liels mitrums, tāpēc arī ēnainās vietas dārza nosūros nederēs, īrisi var būt kā dārza viens no centrālajiem elementiem, atrodoties nosacīti klajuma vai dārza vidū, lai tādējādi nodrošinātu, ka saules starus tie saņem iespējami vairāk stundu diennaktī.

Tāpat pastāv ieteikums īrisu stādīšanai izvēlēties paaugstinātu vai slīpu vietu, jo tas nodrošinās to, ka liekais mitrums notek pats no sevis un neuzkrājas. Īrisiem mitrums nepatīk un pat kaitē.

Īrisu stādīšana

Īrisus stāda vai nu vagās, vai grupās dobēs. Vēlamais atstatums starp īrisu stādiem ir 30 līdz 50 centimetri. 

Stāda īrisus sekli. Stādīšanas vietā izveido bedrīti, kurā satilpst iekšā īrisa saknes, vidū izveido tādu kā nelielu pauguriņu, uz kura uzsēdina pašu stādu. Saknes apber ar augsni un pieblietē.

Īrisu pārstādīšanai piemērotākais ir augusta mēnesi, jo potenciālie stādi tobrīd jau ir pietiekami labi attīstījušies, īpaši to sakņu sistēma, kas īrisiem ir ļoti būtiska, jo tajā glabājas ļoti daudz barības vielas, kas īrisus padara diezgan neatkarīgus pret apkārtējo vidi.

Augsne īrisiem

Īrisu augsnei ieteicams būt irdenai un mitrumu labi caurlaidīgai.

Īrisiem kā augsne stādīšanai noteikti neder smalka smilts, kā arī smagnēja mālaina augsne. Ja gadījumā jūsu dārzā tomēr augsne ir samērā smaga un mālaina, tad potenciālajā īrisu stādīšanas vietā vēlams iestrādāt augsnē klāt arī rupju smilti vai sijātu granti.

Īrisu agsnei ir jābūt neitrālai vai vāji sārmainai (pH 7,5). Lai mazinātu augsnes skābumu, to var mazliet uzlabot, uzberot nedaudz pelnus.

Kūdru īrisu stādiem izmantot nedrīkst, tā uzsūc un uztur mitrumu, kā arī vairo augsnes skābumu. 

Īrisu mēslošana

Īrisu mēslošanai iesaka izmantot kalciju saturošus minerālmēslus. Neilielās devās var apstrādāt arī  ar slāpekli pavasarī, kas gan jādara ļoti saudzīgi.

Nekādā gadījumā nav ieteicams un pat nedrīks pārcensties ar pārmērīgu īrisu mēslošanu. Īrisus arī never apstrādāt ar mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu, īpaši  pēc to ziedēšanas.

Tādā gadījumā (pārmēslojot pēc ziedēšanas) var gadīties, ka īrisi vāji pārziemo vai nākamajā sezonā nemaz neuzzied.  

Īrisu laistīšana, cik bieži jālaista īrisi

Īrisus nelaista!

Īrisiem laistīšana tiešām nav nepieciešama, jo šim augam patīk sausums, tiem ir ļoti barības vielām bagāta sakņu sistēma, kas tos apgādā ar visu nepieciešamo.

Vienīgais izņēmums var būt pavisam jaunie īrisu stādi to apsakņošanās periodā. Taču arī tad laistīt būtu nepieciešams tikai tad, ja ir ļoti sausa augsne.

Īrisu pavairošana un īrisu ieziemošana

Īrisiem pat ziemas sals kā tāds nav nemaz tik kaitīgs. Īrisi ir ļoti izturīgs augs, īpaši ja tā ir vietējiem apstākļiem piemērota, tuvējā reģionā selekcionēta šķirne.

Ziemā, kā arī pavasaros un vēlajos rudeņos lielākās problēmas īrisiem var sagadāt apstākļu straujās maiņas, kad sals mijas ar straujiem atkušņiem, tādā veidā būtiski mitrinot augsni, kurā īrisi aug.

Mitrums, savukārt, ir īrisu lielākais ienaidnieks, jo tā ietekmē var izviedoties sakņu puve.

Lai no minētā izvairītos, ieziemojot īrisu stādus var piesegt. Attiecīgi tiks mazināta mitruma ieteikme uz tiem.

Piesegt gan drīkst tikai ar mitrumu absorbējošiem materiāliem, piemēram egļu zariem, kas blīvi tiek uzklādi uz stādiem. Var uzbērt arī nedaudz pa virsu smiltis.

Nekādā gadījumā nedrīkst īrisus apbērt ar kūdru vai mulču!

Pavairot īrisu stādus var, ja to cerus sadala. To var darī vidēji reizi 3 līdz 4 gados.

Īrisu pārstādīšana

Īrisus, ja tas ir nepieciešams, tad parasti pārstāda reizi 3 vai 4 gados. Īrisi būtu jāpārstāda, kad to cers ir sakuplojis, attiecīgi sāk veidot tukšu vidu, bet īrisu ziedēšana pavājinās.

Tomēr nereti, īpaši dekoratīvos dārzos, bez ļoti lielām īrisu platībām, tie samērā labi arī paši savā vaļā vairojas un bez pārstādīšanas var augt ilgus gadus.

Īrisu slimības un īrisu kaitēkļi

Biežākā problēma jeb slimība, ka īrisiem tiek novērota ir bakteriālā puve. To veicina pārāk liels mitrums un pastāvīgs stādu noēnojums.

Puves rezultātā īrisu sakņu sistēma var pārvērsties viendabīgā putrā, kas turklāt izdala ļoti nepatīkamu smaku, kas jūtama jau pa gabalu.

Puves rezultātā īrisi protams var aiziet bojā. 

Izplatītākie kaitēkļi īrisiem ir tripši, gliemeži un arī laputis. Tie pārnēsā slimību ierosinātāju baktērijas, veicinot slimību izplatīšanos.

Cīņai ar īrisu kaitēkļiem var izmantot dažādus insekticīdus. Savukārt pret puvi var palīdzēt kokogļu pulveri, briljanta zaļā, zilie graudiņi vai kodnes.

Lai nesaktos puve īrisu ziedkātos, tos pēc noziedēšanas ieteicams izlaust līdz pašam saknenin.

Lai uzdotu jautājumus, dalītos ar savu pieredzi, vai izteiktu viedokļus par īrisu audzēšanu, aicinām to darīt komentāru sadaļā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Pin It on Pinterest